Ir nakts. Stāvu pļavas vidū, visapkārt lauki un meži. Virs galvas skaidra debess un mēness tik spožs, ka vēl drusku un būtu grūti tajā skatīties. Tas izgaismo debess jumu ar blāvi dzeltenu gaismu, piedodot zvaigžņotajām debesīm reālu bezgalības sajūtu. Gaisma no mēness ir tik spoža, ka izgaismo pļavu kā skatuvi un koki met ēnu kā dienā no saules gaismas.
Ir nakts. Stāvu pļavas vidū, visapkārt lauki un meži. Virs galvas skaidra debess un mēness tik spožs, ka vēl drusku un būtu grūti tajā skatīties. Tas izgaismo debess jumu ar blāvi dzeltenu gaismu, piedodot zvaigžņotajām debesīm reālu bezgalības sajūtu. Gaisma no mēness ir tik spoža, ka izgaismo pļavu kā skatuvi un koki met ēnu kā dienā no saules gaismas. Šādu skatu redzu ne pirmo reizi, bet katru reizi redzot šī bezgalīgā visuma plašumus virs galvas gribas domāt par Dievu. Viņš ir tāds pats, kā šis visums ko viņš ir radījis – bezgalīgs, kam nav ne sākuma, ne gala, ne malu. Ja kādam kādreiz šķiet, ka viņš ir kaut ko ļoti daudz sasniedzis, vai ka viņš ir ļoti ietekmīgs, varbūt pat vada veselu valsti atliek vien šādā naktī pacelt acis uz debesīm lai saprastu cik niecīgs viņš patiesībā ir pret Dieva plašumiem – kā puteklis! Ko gan tu tādu dižu esi sasniedzis? Vai tu vari likt kaut vienai no šīm zvaigznēm izdzist vai iedegties? Vai tu vari likt Zemei sākt griezties uz otru pusi? Ja tu kaut ko arī esi sasniedzis, tad tikai tik cik pats Dievs tev ir atvēlējis. Un lai kas tas būtu, varbūt visa cilvēce to sauc par dižu, bet, Dieva visvarenības priekšā tas ir mikroskopiski. Šī niecības apziņa Dieva visvarenības priekšā ir tāda, ka gluži vai burtiski gāž no kājām! Vai es vispār no saviem zemumiem drīkstu pacelt acis un redzēt visu šo Dieva visvarenību? Bet no otras puses tas liek justies ļoti, ļoti mīlētam zinot, ka viss šis visums un katra zvaigzne ir radīta lai es šajā brīdī un vietā varētu būt! Visu ko Dievs ir radījis, viņš ir radījis manis dēļ, lai es varētu te dzīvot. Un vēl vairāk – lai es nepazustu šajos pasaules plašumos, viņš ir sūtījis savu dēlu Jēzu Kristu kā savas bezgalīgās mīlestības un žēlastības piepildījumu. Pat ja es spētu pārvietoties gaismas ātrumā ar visu manu mūžu būtu par maz lai es apceļotu visus visuma plašumus, vai sasniegtu tā robežas. Tik pat bezgalīgas ir arī Dieva visvarenība, gudrība, mīlestība un žēlastība. Tātad, cik neiespējami man ir nokļūt ārpus visuma robežām, tik pat neiespējami man ir nokļūt ārpus Dieva mīlestības un žēlastības robežām. Tāpat es varētu kaut vai uzsprāgt no centības un tāpat nespētu izdarīt neko pats savas pestīšanas labā! Dievs praktiski visu ir izdarījis manā vietā atstājot man pašam vienu mazu, mazu solīti ko spert pretī Dievam un pat to es pats nevaru. Tas solītis šķiet kā nepārvarama klints cilvēciskajam vājumam, var krist tūkstoš reižu mēģinot spert šo vienu un to pašu soli! To vienā vārdā laikam varētu saukt par ticību... Bet arī par to Dievs ir padomājis un parūpējies. Caur Jēzu Kristu visas mūsu vainas Dieva priekšā ir izlīdzinātas un visi grēki piedoti. Kristus, būdams ārpus laika kurā mēs dzīvojam, ir cietis, miris un augšā cēlies par visiem mūsu grēkiem, arī par tiem kas vēl nemaz nav sagrēkoti, arī par tiem cilvēkiem kuri vēl nemaz nav dzīvojuši. Tas nozīmē, ka ja es tagad izdaru grēku, es pats ar savām rokām dzenu naglu Kristus rokā! Tik pat bezgalīgas un neaptveramas kā Dieva mīlestība bija arī Kristus ciešanas mūsu dēļ.
Pārdomājot visu šo tā īsti vairs nav skaidrs ko gan man Dievam vēl būtu jālūdz, ko viņš priekš manis nebūtu jau izdarījis!? Vai man būtu jālūdz lai viņš atrisina manas dzīves milzīgās problēmas? Šobrīd tas šķiet pat smieklīgi! Ņemot vērā manu niecību, cik gan lielas varētu būt manas problēmas? Ņemot vērā Dieva gudrību ko gan viņš vēl nezin, ko es varētu viņam pateikt priekšā? Ņemot vērā Dieva mīlestību ko viņš jau tāpat nebūtu darījis manā labā? Laikam vienīgais ko tiešām gribu lūgt, lai Tu Dievs, esi vienmēr ar mani un sargā lai es neaizmaldos savā ikdienā no Tevis, esi man grēciniekam žēlīgs un uzturi mani savā mīlestībā. Un paldies! Paldies par to, ka Tu esi manā dzīvē un par visu ko Tu esi darījis manā labā, jo bez Tevis es nespētu paspert pat soli. Paldies, ja es esmu savā dzīvē izdarījis kaut ko labu, jo ja esmu, tad tikai tāpēc, ka Tu to esi darījis caur mani. Paldies par Tavu bezgalīgo mīlestību ko Tu esi parādījis man Jēzū Kristū un lai Tavs Svētais Gars mani vada, stiprina un pamāca. Paldies, ka Tu labāk par mani visu zini un ka es varu uzticēties un paļauties uz Tevi mūžīgi.