Šī lapa ir izdrukāta no Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskā draudze
Interneta adrese:
http://kristusdraudze.lelb.lv/?ct=rakstii&fu=read&id=14

Trīs mīļi dzejoļi

Šie trīs dzejoļi man ir ļoti mīļi!

Agra Turlaja

Andrejs Eglītis

Mūžam ceļams, mūžam ceļams ļaužu dvēslēs Dieva nams;

mūžam steidzams, nepabeidzams – reizēm liekas, neuzceļams.

Mūžam ceļams Dieva nams. 

Pāri tumsām, pāri naidam ceļams dvēslēs Dieva nams.

Visiem verams, neaptverams, reizēm liekas neuzceļams –

Mūžam ceļams Dieva nams. 
 
 



Pēters Brūvers 

Mīl mani Dievs 

Vai dzīrojot pie gariem galdiem smeju

Vai tuksnesī  no sausām akām smeļu

Vai ubagos ar liektu galvu eju

Mīl mani Dievs gar bezdibeņiem vadot 

Ir mana sirds jau simtreiz pušu lauzta

Es apsēstais ko karstas liesmas šausta

Kas bij man pils tas tagad vērties graustā

Mīl mani Dievs gar bezdibeņiem vadot 

Es trimdinieks kas svešās malās maldās

Es kraupains suns kas druskas vāc zem galda

Es ēzelis ko slapjos salmos gulda

Mīl mani Dievs gar bezdibeņiem vadot 

Vai pāri reiz šiem augstiem kalniem tikšu

Vai nogājies pie Tevis nenotikšu

Vai galvu pats uz bendes bluķa likšu 

Mīl mani Dievs gar bezdibeņiem vadot 

Tu asinis uz zariem ērkšķu krūmam

Tu asaras uz vaigiem mūkam drūmam

Viss kas man dots to devis esi Tu man

Kas mani mīl gar bezdibeņiem vadot 

Ja Viņa nav tad viss vien pīšļu sauja

Un pasaule kā aklu suņu gauja

Viņš vienīgais, kas notur klinti kraujā

Kas mani mīl gar bezdibeņiem vadot 

Sirds spogulis ko spodrināt arvienu

Lai redzēt var vien tikai Tevi vienu

Lai daudzināt es spētu katru dienu

Mīl mani Dievs gar bezdibeņiem vadot 

Es ceļinieks kam kājas Rīgā autas

Es nebeidzu pēc Tevis visur jautāt

Un atbilde man viena visās tautās

Mīl mani Dievs gar bezdibeņiem vadot 


Brūveris Pēters. Mīl mani Dievs : visādu gadu dzeja / P. Brūveris. - Rīga : Preses nams, 2000. - ISBN 9984-00-409-0. - 102. lpp.
 
 

Fricis Bārda

Es

Trīs lietas mani moka no mazotnes.
Kas biju, kas būšu, kas esmu es.
Daudz atbildes radās, daudz izzuda,
Līdz beidzot šī viena man palika.
Ne puķe, ne lapa, ne zieds es, ne zars,
Ne saule, ne zvaigzne ne liesma ne stars,
Es esmu tik sīks ziedu puteklīts,
Kas mūžības vējos nests lido un trīc.
Un mūžības vējiem, kas dziedot mani nes,
Ja tālāk vēl kādreiz jautāju es,
Kur zieds tas, no kā esmu atšķīries ?
Tie dziedot man atbild – to ziedu
Sauc Dievs.