Adventa pirmā svētdiena
Jes
2:1-51 Šī
ir tā atklāsme, ko Jesaja, Amoca dēls, saņēma par Jūdu un Jeruzālemi. 2 Laiku beigās notiks, ka Tā
Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem
kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas. 3 Un nāks daudzas tautas un
sacīs: "Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca
Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!" Jo no Ciānas izies pamācība
un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes. 4 Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas
tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par
vīnadārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un
nemācīsies vairs karot. 5 Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā!
Rm
13:11-1411
To darait, saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo
tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. 12 Nakts drīz būs pagājusi,
diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās. 13 Dzīvosim cienīgi, kā diena to
prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, 14 bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus
Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.
Mt
24:36-4436
Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs. 37 Jo, kā bija Noas dienās, tā
būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un
plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, 39 un tie nenāca pie saprašanas,
tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 40 Tad divi būs laukā, vienu
pieņems, otru atmetīs. 41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs. 42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs
nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. 43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis
nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. 44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi,
jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.
Mt
21:1-111
Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad
Jēzus sūtīja divus no Saviem mācekļiem 2 un tiem sacīja: "Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un
tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un
vediet pie Manis. 3
Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums
tos atlaidīs." 4
Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds: 5 sakait Ciānas meitai: redzi, tavs
Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes
kumeļa.- 6
Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, 7 atveda ēzeļa māti un kumeļu,
uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū. 8 Bet daudz ļaužu izklāja savas
drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa, 9 bet ļaudis, kas gāja Viņam
priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: "Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas
nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!" 10 Un, kad Viņš iejāja
Jeruzālemē, visa pilsēta sacēlās un sacīja: "Kas Tas tāds?" 11 Bet ļaudis sacīja: "Šis
ir pravietis Jēzus no Nacaretes Galilejā."
Sprediķa audioieraksts
|