Piecpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem
Lk 14:25-33 25
Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdzi, un apgriezdamies Viņš tiem sacīja: 26 "Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. 27 Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. 28 Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, 29 lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, 30 sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. 31 Vai arī - kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem; 32 un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru. 33 Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.
Flm 1-21
1 Pāvils, Kristus Jēzus gūsteknis, un brālis Timotejs mīļajam Filemonam, mūsu darba biedram, 2 māsai Apfijai un mūsu cīņas biedram Arhipam, un draudzei, kas tavā namā; 3 lai jums ir žēlastība un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus. 4 Es vienmēr pateicos savam Dievam, tevi atcerēdamies savās lūgšanās, 5 dzirdēdams par tavu mīlestību un ticību, kas tev ir uz Kungu Jēzu un uz visiem svētajiem, 6 lai tavas ticības sadraudzība kļūtu darbīga visa laba atziņā, kas mūs tuvina Kristum. 7 Man bija daudz prieka un apmierinājuma par tavu mīlestību, ka tu, brāli, esi atspirdzinājis svēto sirdis! 8 Tādēļ, kaut gan man Kristū ir pilnas tiesības pavēlēt tev to, kas klājas, 9 es labāk mīlestībā tevi lūdzu, tāds, kāds esmu, sirmais Pāvils, bet tagad arī Kristus Jēzus gūsteknis, - 10 lūdzu tevi par savu bērnu Onēzimu, ko esmu dzemdinājis, būdams važās, 11 to, kas kādreiz bija tev nederīgs, bet tagad kā tev, tā man ir derīgs; 12 viņu, tas ir, savu paša sirdi, es tev sūtu atpakaļ. 13 Es viņu gribēju paturēt pie sevis, lai viņš tavā vietā man kalpotu evaņģēlija važās; 14 bet bez tavas ziņas es neko negribēju darīt, lai tavs labais darbs parādītos ne piespiesti, bet brīvprātīgi. 15 Varbūt viņš tādēļ no tevis uz brīdi bija atšķirts, lai tu viņu paturētu mūžībai, 16 ne vairs kā vergu, bet daudz vairāk kā mīļotu brāli, īpaši man, bet cik daudz vairāk vēl tev gan pēc miesas, gan iekš Tā Kunga! 17 Ja nu tu ar mani turi sadraudzību, tad pieņem viņu tā kā mani! 18 Bet, ja viņš kaut kādā veidā noziedzies pret tevi vai palicis parādā, tad to pieskaiti man. 19 Es, Pāvils, to rakstu tev ar savu roku, es atlīdzināšu, lai neteiktu tev, ka tu man arī pats sevi esi parādā. 20 Patiesi, brāli, es gribētu no tevis iegūt kādu labumu Tam Kungam par godu, atspirdzini manu sirdi Kristū. 21 Es tev rakstu, uzticēdamies tev, ka paklausīsi, un zinādams, ka tu darīsi vairāk par to, ko es saku.
5Moz 30:15-20
15 Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu. 16 Es tev šodien pavēlu To Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, turēt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvotu un vairotos, un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu tanī zemē, uz kuru tu dodies, lai to iemantotu. 17 Bet, ja tava sirds novērsīsies un nepaklausīs, bet tu ļausies pavesties, lai pielūgtu citus dievus un kalpotu tiem, 18 tad es jums šodien saku, ka jūs noteikti iesit bojā; un jūs ilgi nedzīvosit tanī zemē, uz kuru tu tagad ej pāri Jordānai, lai tur nonāktu un lai to iemantotu. 19 Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, 20 mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot."
Lk 7:11-16
11 Un pēc tam Viņš gāja uz pilsētu, vārdā Naine, un Viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja Viņam līdzi. 12 Bet, kad Viņš bija tuvu pie pilsētas vārtiem, lūk, tad iznesa mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un tā bija atraitne, un liels pulks pilsētnieku tai gāja līdzi. 13 Un, to redzējis, Tas Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: "Neraudi!" 14 Un piegājis Viņš aizskāra zārku, un nesēji apstājās, un Viņš sacīja: "Jaunekli, Es tev saku: celies augšā!" 15 Un mironis cēlās sēdus un sāka runāt, un Viņš to atdeva viņa mātei. 16 Tad izbailes pārņēma visus, un tie slavēja Dievu, sacīdami: "Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies, - un: Dievs Savus ļaudis uzlūkojis."
Gal 5:25-6:10
25 Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. 26 Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami. 1 Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. 2 Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu. 3 Jo, ja kāds domā, ka viņš kas esot, nebūdams nekas, tas pieviļ pats sevi. 4 Bet ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks un viņš nelielīsies citu priekšā. 5 Jo ikkatram jānes sava paša nasta. 6 Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. 7 Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. 8 Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. 9 Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. 10 Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.
Īj 5:17-26
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības, 18 jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina. 19 Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars. 20 Un bada dienā Viņš tevi izglābs no nāves, bet kara laikā no zobena varas. 21 No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tā tevi sasniegs. 22 Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties, 23 jo tev ir sava draudzība ar tīruma akmeņiem, bet plēsīgie zvēri sadzīvo ar tevi mierā. 24 Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un, kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst, 25 un tu piedzīvosi, ka tavu pēcnācēju būs daudz, un to, kas no tevis būs cēlušies, ir tik, cik zāles virs zemes. 26 Un vecuma pilnbriedā tu ieslīgsi kapā, kā top ievākts nobriedumu sasniedzis kūlītis.
Sprediķa audioieraksts
|
