16. jūlijā 54 gadu vecumā mūžībā aizsaukts dzejnieks un tulkotājs Pēters Brūveris - viens no retajiem mūsdienu latviešu liriķiem, kura dzejā dzīvi un apliecinoši skan Dieva vārds. Par Pētera Brūvera dzīves vadmotīvu varam uzlūkot viņa dzejoli "Mīl mani Dievs, gar bezdibeņiem vadot" (atrodams mūsu mājaslapā).
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un atvadāmies no dzejnieka ar viņa paša "Lūgšanu".
Lūgšana
Dievs Tēvs Debesīs
palīdzi man slinkam būt un nedarīt ļaunu
neļauj man Tavu vārdu nelietīgi valkāt
liec lai esmu tik slinks ka neiekāroju
nedz sava tuvākā nedz tālākā
mantu slavu vai ādu
liec lai es vienmēr esmu par kūtru
blēdīties liekuļot zagt
lai neiedomājos nekad nokaut
nedz ar zobenu nedz ar vārdu
neļauj man tapt aktīvi
rosīgam dabas postītājam
dzīvnieku mocītājam
vai sāpīgi cilvēku likteņa locītājam
dod mans Kungs man spēku un gribu
dīki te sēdēt vītola ēnā pie dīķa
un nepiedalīties savā augšupejā
nedz ar muskuļu nedz prāta spēku
ja tā balstīta uz citu līķiem
gan tiešā gan figurālā nozīmē
lai kļūstu gluži vai par tukšu vietu
lai pat tam kautrākajam putnabērnam
nav bailes pārlidot pāri
lai vēsa glodene bez satraukuma
kā mierinājums pieskaras potītei manai
Dievs Kungs lai es esmu tik slinks
kā gadalaiku maiņa
lai notiek kam jānotiek
Pēters Brūveris. Aiz stikla. (Rīga : Zvaigzne ABC, 2006,96. lpp.)
|