Draudze
- Jaunumi
- Mācītājs Agris Sutra
- LELB arhibīskaps Jānis Vanags
- Ar "Uzticības vairogu" apbalvotie draudzes locekļi
- Evaņģēliste Kristīne Vanaga
- Bīskape Jāna Jēruma Grīnberga
- Viesmācītājs Gundars Ceipe
- Draudzes padome
- Draudzes mūziķi
- Dievkalpojumi. Fotogalerijas
- Draudze Strazdumuižas pansionātā
- Diakonija
- Svētdienas skola
- Jauniešu sadaļa
- Avīze
- Māsu draudze Holckirhenā, Vācijā
- Citas māsu draudzes
- Kino
- Izstādes
- Talkas. Fotogalerijas
- Sadraudzības galds
- Draudzes cilvēki dažādās norisēs. Fotogalerijas
- Tezē Eiropas jauniešu tikšanās
- Instrukcijas, dokumenti
 Dievnams
 Draudzes vēsture
 Garīgā maize
 Roberts Feldmanis
 Svētdarbība
 Jēkaba kapi
 Aizlūgumi
 Ziedojumi
 Noderīgas saites
 Kontakti
 Mājaslapas karte
 Sadzīviskas lietas
 Atsauksmes
 RU, EN, DE, FR
 Arhīvam nododamas lietas
Dievkalpojumi

Svētdienās 10.00

Trešdienās 18.00

Bībeles stundas:

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00

Svētdienas skola bērniem:

Svētdienās 10.00

Katehēzes mācību stundas:

Trešdienās 18.00

Mācītāja pieņemšanas laiki:

Trešdienās 17.00 
Svētdienās 9.00

pieteikšanās 

pa tālruni: 28358555, 29243697

   

Uzmanību!

Katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18.00 -

bikts dievkalpojums.


Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 
pēc dievkalpojuma (ap divpadsmitiem) notiek 

BĪBELES STUNDAS.


 

Holckirhenes māsu 
draudzes mājaslapa: 
http://www.holzkirchen
Aptaujas (Datorsistēma garantē anonimitāti!)
Cik bieži lasāt Bībeli?
Katru dienu
Laiku pa laikam
Kad ir liela nepieciešamība pēc Dieva palīdzības
Man nav Bībeles
  Rezultāti » 
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS

"Svētdienas Rīts", IHTIS, Kristīgais radio









 







 Kristīgās dzejas portāls:

http://www.egineto.lv


 

 

297. Guntis Kalme: Vēstures un cilvēcības stunda
Iesūtīts: 2011.06.14 09:52 Rakstīt redaktoram 
Drukāt 


"Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem." (5 Moz 4, 9) 

Moto: "Latviešu kauli guļ plašajā Krievijas impērijā, un nav iespējams atrast visus, kas guļ Taimiras un Kolimas tundrā, Vorkutas un Transpolārajos trases uzbērumos, Kazahstānas stepēs un Vjatkas purvos. Bet aizmirst viņus nedrīkst. Un piemiņas zīmes viņiem jāliek un jāstāsta par to, un jāraksta, lai tas, kas toreiz notika, tiktu iededzināts uz mūžīgiem laikiem ļaužu piemiņā un sirdī." (Ilmārs Knaģis[1])

 

Ambīcijas un opijs

PSRS bija Krievijas IV impērija, kas pagājušā gadsimtā pieteica un īstenoja pretenzijas uz milzu teritorijām Eirāzijā. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis bija tuvākais impērijas ceļš uz Baltijas jūru; Hitlera un Staļina līgums deva iespēju kolonizēt latviešus, turpinot Pētera I "loga ciršanu" uz Eiropu. Boļševiki radīja dabisko cilvēku uzrunājošu ideoloģiju. Tā apelēja pie vēlmes pēc vispārējas sociālas taisnības, ekonomiskas labklājības un laimes. Komunisms kā surogātreliģija, solot debesis zemes virsū, bija kristietības apvērsta kopija. Uz to attiecināmi Marksa paša vārdi par reliģiju kā opiju masām, ar piepildi, ka iznākums komunistiskās reliģijas opija lietošanai bija ārkārtīgi asiņains. Cilvēki formastērpos 1/6 daļā zemeslodes apreiba no iespējas nogalināt[2].

Utopijas cena

Komunisms bija utopija, kas Krievijā pati negribēja īstenoties. Lai to iedabūtu dzīvē, nācās lietot melus un krāpšanu, ārkārtēju varmācību, miljonus iedzenot nabadzībā un postā, simtus tūkstošus iznīcinot fiziski. Katrs desmitais šajā "laimes zemē" bija ieslodzītais vai izsūtītais. Līdz 1939.g. režīms uz Sibīriju bija deportējis jau 4,7 miljonus "tautas ienaidniekus".[3] 17 tautas tika izsūtītas pilnīgi, 48 - daļēji.[4] Kad jaunā sabiedrība bija uzcelta, ar to vajadzēja aplaimot kaimiņus.

Deportācijas uzdevumi

Mums deportācijas šķiet baiss, traģisks ārkārtas gadījums vēsturē. Bet PSRS anticivilizācijā dominēja pārliecība, ka tikai rupjš spēks un bailes ir iedarbīgs sociālais instruments, tāpēc deportācijas bija komunistu diktatūras normāla prakse. Kādas jaunas teritorijas "sovjetizācija" iesākās tieši ar to. Deportācijas uzdevumi bija:

a)      iebiedēt PSRS jaunpievienotās teritorijas un ar jaunu varmācību stiprināt PSRS. Varas terors bija sabiedrības saistviela: "Sit savējos, lai svešie baidās!"

b)       sagatavot piefrontes teritoriju karam. 1941.g. jūlija sākuma PSRS pati gatavojās uzbrukt Vācijai. Tāpēc vajadzēja iztīrīt aizmuguri, ''iznīcināt augsni pretpadomju darbībām''. Faktiski tā bija totālā kara metode[5],[6]. Nebrīnīsimies par to, jo cilvēka dzīvībai Krievijā izsenis ir zemāka vērtība kā darbarīkam vai dzīvniekam[7].[8]

c)      izmantot vergu darbaspēku tur, kur brīvie cilvēki smago klimatisko apstākļu dēļ nekad nespētu strādāt.[9]

Mūsu uzdevums

Šodien, pēc 70 gadiem, varētu atviegloti nopūsties: "Tā ir jau vēsture, kas ir aiz muguras!" Vai tiešām? Tiem, kas arī šogad režisores Dzintras Gekas vadītās "Sibīrijas bērnu"[10] grupā brauksim pa latviešu deportācijas vietām, tā ir priekšā, - ar sāpīgiem, kādreiz šaipus mūžības pat neatbildamiem jautājumiem un svarīgiem uzdevumiem. Viens no pārsteigumiem, ko piedzīvojām iepriekšējos braucienos, bija tas, ka novadpētniecības muzeju darbinieki, kur atstājām līdzvestās piemiņas plāksnes un noturējām svētbrīžus, sacīja: "jūs mums pasniedzāt vēstures un cilvēcības stundu!" Tas ir mūsu uzdevums - no vēstures gūt cilvēcības stundu sev un citiem!

Vēstures vēsts

Vārds "vēsture" latviešu valodā ir no "vēsts". Ko šīs baisā diena mums vēstī? Tā saka, ka jau 1939. gada 11. novembrī PSRS IeTK izdeva slepenu pavēli Nr. 001223 "Par kontrrevolucionāro personu apzināšanu Baltijas valstīs neatkarīgi no konkrētiem pierādījumiem par viņu pretpadomju darbību". 1941. gada 16. maijā PSRS VDTK tautas komisārs Vsevolods Merkulovs nosūtīja VK(b)P CK un PSRS TKP lēmuma projektu "Par pasākumiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR attīrīšanai no pretpadomju kriminālajiem un sociāli bīstamajiem elementiem". No Latvijas lielinieki bez tiesas sprieduma izveda 15 524 cilvēkus, no tiem 7165 sievietes, 3751 bērnus vecumā līdz 16 gadiem, 15% bija bērni vecumā līdz 10 gadiem. Jaunākais izsūtītais bija Arvīds Baumanis, kurš piedzima 1941. gada 14. jūnijā dzelzceļa vagonā Stendes stacijā un mira izsūtījumā 1942. gada 4. aprīlī. Latviešu īpatsvars bija 81%[11]No izsūtītajiem 700 nošāva, 6081 gāja bojā badā, pārmērīgā darbā, aukstumā.[12] Latvijas iedzīvotāju summārais dzīvīguma potenciāls samazinājās par gandrīz miljonu cilvēkgadiem.[13]

Tas bija genocīds, etnocīds, infanticīds. Cipari vēsta traģēdijas apjomu skaitļos, bet neizsaka to.

Acis

15 524!

Palūkosimies uz to savādāk. Tie ir 15 524 mūsu tautiešu acu pāri! - toreiz cilvēcīgu baiļu, šausmu un nolemtības pilni, drūmi, nospiesti. Bet starp tiem noteikti arī vīrišķīgi, ticības paļāvībā apņēmīgi tomēr izdzīvot un atgriezties, cīnīties un nepadoties, neļauties salauzties, nepārmalties. Un pat, ja miesīgi tapt par superfosfātu Krievijas taigas plašumos, vai ar savu ziemā sasalušajām, bet pavasari atkusušajām mirstīgajām atliekām barot vietējos zvērus, taču garīgi palikt uzticīgiem saviem ideāliem - Dievam un tēvzemei. 

Lūpas

Tās ir 15 524 lūpas - bērnu - čukstot pēc mātes, saucot pēc palīdzības, vai māšu - nobālušas, sakodītas līdz asinīm, domājot, kā nosargās, izbaros savus lolojumus, vai no ģimenēm šķirto vīru lūpas sakniebtas spītā un apņēmībā izturēt, skaļi un klusi skaitot lūgšanas. Tās bija lūpas, kas vagonos, šķērsojot robežu, dziedāja "Dievs, svētī Latviju!"

Sirdis

Tās ir 15 524 sirdis, kas pukstēja izsūtīto krūtīs. Tām visām gribējās skriet atpakaļ uz mājām, starp savējiem, uz Latviju, nevis būt no dzimtenes prombraucošā lopu vagonā.

Mūsu!

Tās ir mūsējo, tās ir mūsu acis, lūpas un sirdis.

Kādēļ atcerēties?

Kādēļ mums vajadzīga šī atcere? Dzejiskā, bet abstraktā Raiņa sentence saka: "kas pagātni pētī, tas nākotni svētī". Ko tas nozīmē? Šai gadījumā tās nav tikai smago laikaposmu izcietušo, tiešo radinieku un viņiem simpatizējošo vēstures reminiscences. Tas ir par velnišķi pazemoto, sātaniski apsmieto cilvēcību. Par to pašu cilvēcību, kas joprojām ir un būs mūsējā. Par to cilvēcību, kas ir mūsu dzīves pamatvērtība. Kamēr vien gribēsim būt cilvēki, ne tikai mietpilsoniski patērētāji un darbaspēks vien, tikmēr mums būs svarīgi, kas un kāpēc ir noticis ar mūsējiem. Atcerēsimies profesora H.Stroda brīdinājumu: "Ja mēs aizmirsīsim mūsu tautas mocības un nāvi Sibīrijā, mēs zaudēsim garīgo pamatvērtību un kļūsim par ivaniem, kuri neatceras savu cilmi."[14] Jo toreiz izsūtītie esam mēs, un mēs - esam viņi. Tāpēc mūsu piemiņas brauciena moto ir viena no "Sibīrijas bērnu" teiktais: "Latviešu kauli guļ plašajā Krievijas impērijā, un nav iespējams atrast visus, kas guļ Taimiras un Kolimas tundrā, Vorkutas un Transpolārajos trases uzbērumos, Kazahstānas stepēs un Vjatkas purvos. Bet aizmirst viņus nedrīkst. Un piemiņas zīmes viņiem jāliek un jāstāsta par to, un jāraksta, lai tas, kas toreiz notika, tiktu iededzināts uz mūžīgiem laikiem ļaužu piemiņā un sirdī."

Dieva darbība

Dieva vārds teica: "sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem." Cilvēcība jau kuro reizi cilvēces vēsturē ir izrādījusies stiprāka par necilvēcību, nelietību un nekrietnību, jo to sargā mūsu cilvēcības autors - Dievs, Radītājs, Uzturētājs. Mūsu cilvēcība īstenojas tādējādi, ka Dievs liek darboties mūsu sirdsapziņai, liekot tai smelgt grūtās, bet svētīgās sāpēs atceroties mūsu tautiešiem veikto pāridarījumu. Arī šādā - piemiņas brauciena veidā, lai savai cilvēcībai gūtu to, ko var saņemt tikai tur, kur mūsējie cieta un mira. Tas ir arī cilvēcības misijas brauciens - vēstīt turieniešiem par mūsu tautas traģēdiju un Dieva mums doto uzdevumu pieminēt savus tautiešus.

Salīdzinājums

Bet šodiena nav tikai par vēsturi. Mēdz sacīt, ka daudzas lietas iepazīst salīdzinājumos. Pagātnē jūtamies diezgan droši, jo daudz ir skaidrs, - vēsture ir iztiesātā pagātne -, kam lauri, kam vieta vēstures mēslainē. Vēsture saka, ka komunistu deportāciju un eksekūciju dēļ zaudējām ap 200 000 savu tautiešu. Bet nupat notikusī tautas skaitīšana vēsta, ka no Latvijas devušies prom ap 300 000! Kāds tautas skaitītājs sacīja: "tā kā pēc viena kārtīga kara!"[15] Tas ir valdības ekonomiskais karš pret savu tautu. Bet par mierinājumu sacīsim: valdības nāk un iet, tauta paliek. Un paliks - savas uzturētās cilvēcības dēļ. Dieva apsolījuma dēļ.


[1] Ilmārs Knaģis, Bij tādi laiki, (R: Jāņa Rozes apgāds, 2001), 379.

[2] Profesors Rudolfs Rammels ir aprēķinājis komunistu režīma upuru skaitu 1917-1987 - 61 911 000. (Rummel Rudolph. Lethal Politics. Soviet Genocide and Murder Since 1917. - London: Transaction Publishers, 1990.- 1. lpp.).

[3] tp://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317946:okupcijas-briesmu-darbi-nav-jnoklus&catid=154:latvij&Itemid=179&comm=1

[4] Berdinskih Viktor, Specpereselenci: političeskaja ssilka narodov Sovetskoi Rosii (M: Novoje Literaturnoje obozrenije, 2005), 15.lpp.

[5] "Totālo karu raksturo bezprecedenta intensitāte un plašums. Operāciju norises vieta ir visa zemeslode, kaujas mērogs ir praktiski neierobežots. Totālo karu izcīna neievērojot morāles, paražu vai starptautisko likumu ierobežojumus, jo cīnītājus iedvesmo moderno ideoloģiju radītais naids. Totālais karš prasa ne tikai bruņoto spēku, bet arī visu iedzīvotāju mobilizāciju. Totālā kara svarīgākā noteiksme ir plašā, neierobežotā un tīšā civilistu ietveršana leģitīmo militāro mērķu vidū." Roger Chickering, Total War: The German and American Experiences, 1871-1914, citēts no:http://www.otterbein.edu/Aegis/Aegis_2006.pdf#page=67

[6] "Civilisti ir svarīgi katrā karā, jo viņi strādā rūpnīcās, ražojot karamateriālus, viņi ir zemnieki, kas audzē barību karavīriem, viņi maksā nodokļus savai valdībai, lai apmaksātu karu. Bez civilistiem neviena nācija nevar efektīvi karot." Edward Gunn, The Moral Dilemma of Atomic Warfare, http://www.otterbein.edu/Aegis/Aegis_2006.pdf#page=67

[7] Amerikāņu pētnieki, lietojot marksistisku pieeju cilvēkam, ir aprēķinājuši 18 gv cilvēka cenu - 255 000$. http://en.wikipedia.org/wiki/Value_of_life

[8] Nord Ost terora akta gadījumā Krievijas varas iestādes izmaksāja kompensāciju 50,000 rubļu (ap $1,700) ievainotajiem, bet nogalināto ģimenēm - 100,000 rubļu, kas ir standarta kompensācija šādiem gadījumiem lielākajā daļā Krievijas reģionu. ASV 2001.09.11. terora aktā ievainotie vai nogalināto ģimenes saņēma kompensācijas no 500,000 līdz 6.8 miljoniem $.http://www.russiajournal.com/node/19575

[9] Berdinskih, 25-6.

[10] 2000. gadā dibinātais fonds "Sibīrijas bērni" apzina cilvēkus, kuri kā bērni tika deportēti un ir izdzīvojuši.

[11] http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1482

[12] http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317946:okupcijas-briesmu-darbi-nav-jnoklus&catid=154:latvij&Itemid=179&comm=1

[13] http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1482

[14] http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=317946:okupcijas-briesmu-darbi-nav-jnoklus&catid=154:latvij&Itemid=179&comm=1

[15] http://www.apollo.lv/portal/velesanas/articles/234677 


Pārpublicēts no DELFI: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/guntis-kalme-vestures-un-cilvecibas-stunda.d?id=39070901

Foto: LETA
Jūsu komentārs:
Vārds:*
E-pasts:
Aplūkot atsauksmes (0)
Par mājaslapu

Mājaslapas karte - ŠEIT

Statistika - ŠEIT

E-pasts: kristusdraudze@gmail.com



TĒVREIZE

Tautas lūgšana
"Dievs, svētī Latviju!"




Mācītājs
 

Agris Sutra - mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com


 
Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
draudzes priekšniece
mājās 67916407
mob. 26412555 
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv 

Evaņģēliste


Kristīne Vanaga

evaņģēliste, draudzes padomes rakstvede
mājās 67014781
mob. 26563337
e-pasts:  kristinevng@gmail.com
 


...
Copyright 2006; Created by MB Studija »