Ak, kāds prieks un drošums, Ko Tu, Kungs, mans spožums, Manim iedevi! It kā jaunā godā Saule lecot rotā Visu pasauli, Tāpat Tu uz svētību Dvēsles spēkus atmodini, Prieku uzdāvini.
Nāves baiļu vara Man vairs nepieskaras, Dzīvs mans Pestītājs! Sodā nenokļūšu, uzmodināts būšu, Mūžam dzīvotājs. Šausmas, kas pie miršanas, Lai šīs pasaul’s bērnus baida - Mans prāts prieku gaida!
Vēl man ir daudz grēku, Bet caur Tavu spēku Es tos uzveikšu. Manu vājo prātu Valdi stiprinātu, Lai es nekrītu. Ak, paldies! - Jo Tu paties', Kad Tu pasaul’s grēkus nesi Mani pestīj’s esi.
Tev es sirdi dodu, Dzīvot Tev par godu Būs mans augstais prieks. Pasaul’s muldēšana, Mantai kalpošana, Pasaul's gods ir nieks. Kad Tu mans, Kungs, dvēs’les gans, Tad caur Tevi nabadzība Kļūst man bagātība.
Sacer. Joahims Neanders (1650.- 1680.)
Tulk. Gothards Fridrihs Stenders (1714.- 1796.)
Ierakstīts draudzē 2010. gada 2. maijā 
|
