Draudze
- Jaunumi
- Mācītājs Agris Sutra
- Agris Sutra
- Agra Sutras 50 gadu jubileja
- Mācītāja Agra Sutras sprediķis "Svētdienas Rītā"
- Agra Sutras sprediķu audioieraksti, 2013
- Agra Sutras sprediķu audioieraksti, 2012
- Agra Sutras sprediķu audioieraksti, 2011
- Agra Sutras sprediķu audioieraksti, 2010
- Agra Sutras sprediķu audioieraksti, 2009
- Agra Sutras ceļojumu fotogalerijas
- LELB arhibīskaps Jānis Vanags
- Ar "Uzticības vairogu" apbalvotie draudzes locekļi
- Evaņģēliste Kristīne Vanaga
- Bīskape Jāna Jēruma Grīnberga
- Viesmācītājs Gundars Ceipe
- Draudzes padome
- Draudzes mūziķi
- Dievkalpojumi. Fotogalerijas
- Draudze Strazdumuižas pansionātā
- Diakonija
- Svētdienas skola
- Jauniešu sadaļa
- Avīze
- Māsu draudze Holckirhenā, Vācijā
- Citas māsu draudzes
- Kino
- Izstādes
- Talkas. Fotogalerijas
- Sadraudzības galds
- Draudzes cilvēki dažādās norisēs. Fotogalerijas
- Tezē Eiropas jauniešu tikšanās
- Instrukcijas, dokumenti
 Dievnams
 Draudzes vēsture
 Garīgā maize
 Roberts Feldmanis
 Svētdarbība
 Jēkaba kapi
 Aizlūgumi
 Ziedojumi
 Noderīgas saites
 Kontakti
 Mājaslapas karte
 Sadzīviskas lietas
 Atsauksmes
 RU, EN, DE, FR
 Arhīvam nododamas lietas
Dievkalpojumi

Svētdienās 10.00

Trešdienās 18.00

Bībeles stundas:

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00

Svētdienas skola bērniem:

Svētdienās 10.00

Katehēzes mācību stundas:

Trešdienās 18.00

Mācītāja pieņemšanas laiki:

Trešdienās 17.00 
Svētdienās 9.00

pieteikšanās 

pa tālruni: 28358555, 29243697

   

Uzmanību!

Katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18.00 -

bikts dievkalpojums.


Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 
pēc dievkalpojuma (ap divpadsmitiem) notiek 

BĪBELES STUNDAS.


 

Holckirhenes māsu 
draudzes mājaslapa: 
http://www.holzkirchen
Aptaujas (Datorsistēma garantē anonimitāti!)
Cik bieži lasāt Bībeli?
Katru dienu
Laiku pa laikam
Kad ir liela nepieciešamība pēc Dieva palīdzības
Man nav Bībeles
  Rezultāti » 
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS

"Svētdienas Rīts", IHTIS, Kristīgais radio









 







 Kristīgās dzejas portāls:

http://www.egineto.lv


 

 

Agris Sutra. Sprediķis. Invocabit. Gavēņa laika pirmā svētdiena. Mt 4:1-11. 2011. gada 13.marts (18:16)
Iesūtīts: 2011.03.13 21:43 Rakstīt redaktoram 
Drukāt 

Invocabit – Gavēņa laika pirmā svētdiena

Mt 4:1-11

1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. 2 Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. 3 Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi." 4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes." 5 Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka: 6 "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi." 7 Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt." 8 Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, 9 un Viņam saka: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi." 10 Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." 11 Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.

2Kor 6:1-10;

1 Mēs kā līdzstrādnieki jūs pamācām, lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši. 2 Jo Viņš saka: labvēlīgā laikā Es tevi paklausīju un pestīšanas dienā Es tev palīdzēju. - Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena. 3 Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai kalpošana netiek pelta. 4 Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs, 5 sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā, 6 šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, 7 patiesības vārdā, Dieva spēkā; ar taisnības ieročiem pa labi un kreisi, 8 ar godu un negodu, ar slavu un neslavu; 9 kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami un tomēr pazīstami; kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam; kā pārmācīti un tomēr nenonāvēti; 10 kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas.

1Moz 22:1-14a;

1 Un notika, ka pēc šīm lietām Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: "Ābrahām!" Un tas atbildēja: "Te es esmu." 2 Tad Viņš teica: "Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu." 3 Un Ābrahāms no rīta posās ceļam; apsegloja savu ēzeli, paņēma sev līdzi divus savus puišus, kā arī savu dēlu Īzāku; sacirta malku dedzināmam upurim un devās uz to vietu, kuru Dievs viņam bija norādījis. 4 Un trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja to vietu iztālēm. 5 Un Ābrahāms sacīja saviem puišiem: "Palieciet jūs ar ēzeli šeit. Bet es ar zēnu gribu iet turp, un mēs gribam pielūgt, bet pēc tam atkal atgriezīsimies pie jums." 6 Un Ābrahāms paņēma dedzināmo malku un to uzlika Īzākam, savam dēlam, bet pats savā rokā ņēma uguni un nazi, un abi soļoja viens otram līdzās. 7 Tad Īzāks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: "Mans tēvs!" Un viņš sacīja: "Te es esmu, mans bērns." Tas sacīja: "Te ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?" 8 Ābrahāms sacīja: "Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls." Un abi soļoja viens otram līdzās. 9 Un tie nonāca līdz vietai, kādu tam Dievs bija noteicis, un Ābrahāms uzcēla tur altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzāku un uzcēla to uz altāra virs malkas. 10 Un Ābrahāms izstiepa savu roku un satvēra nazi, lai nokautu savu dēlu. 11 Bet Dieva eņģelis no debesīm sauca viņam: "Ābrahām! Ābrahām!" 12 Bet tas sacīja: "Te es esmu." Un viņš sacīja: "Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad." 13 Un Ābrahāms pacēla savas acis un ieraudzīja aunu aiz sevis, kas ar saviem ragiem bija saķēries krūmājos, un Ābrahāms piegāja klāt, paņēma aunu un nolika to par dedzināmo upuri sava dēla vietā. 14 Un Ābrahāms nosauca šīs vietas vārdu: Jahve-jire (Dievs izrauga). Tā vēl šodien mēdz teikt: uz kalna Dievs izredz.

4 Moz 14:

11 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Cik ilgi šī tauta nicinādama Mani atmetīs? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, neraugoties uz visām tām zīmēm, ko Es esmu tās vidū darījis? 12 Es viņus sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu, bet tevi Es darīšu par tautu, kas būs lielāka un stiprāka nekā viņi!" 13 Bet Mozus sacīja Tam Kungam: "Ēģip-tieši ir dzirdējuši, ka Tu ar Savu spēku šo tautu esi izvedis no viņu vidus, 14 un ir to sacījuši šīs zemes iedzīvotājiem; tie ir dzirdējuši, ka Tu, ak, Kungs, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, Kungs, esi acīm redzams, ka Tu esi, kas stāvi pār tiem mākonī, un ka Tu ej viņu priekšā mākoņa stabā dienā, bet uguns stabā naktī. 15 Un, ja Tu tagad liktu mirt šai tautai, gluži tā kā vienam vīram, tad tautas, kas Tavu slavu dzirdējušas, sacītu: 16 tāpēc, ka Tas Kungs nevarēja šo tautu ievest tanī zemē, ko Viņš tiem ar zvērestu bija apsolījis, tāpēc Viņš arī tos ir nogalinājis tuksnesī! 17 Bet nedari tā, liec Savam spēkam augt, ak, Kungs, kā Tu esi apsolījis, sacīdams: 18 Tas Kungs ir pacietīgs un bagāts žēlastībā; mjViņš piedod noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.- 19 Tā piedod, lūdzams, šīs tautas pārkāpumus pēc Savas lielās žēlastības, un tā, kā Tu šai tautai esi piedevis no Ēģiptes zemes laikiem, tā dari līdz šim!" 20 Un Tas Kungs sacīja: "Es esmu piedevis, kā tu to esi lūdzis. 21 Bet nu, tik tiešām, ka Es dzīvoju, Tā Kunga godība piepildīs visu zemi; 22 visiem tiem vīriem, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptē un tuksnesī, bet, kas tomēr Mani ir vēl kārdinājuši desmitām reižu, nepaklausīdami Manai balsij, 23 tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem; nē, nevienam no viņiem visiem, kas Mani nicinādami ir atmetuši, nebūs to redzēt!

78 Psalms

Dieva laipnība un bardzība Viņa ļaudīm par mācību 1 Asafa pamācība. Klausies, mana tauta, manu mācību, atveriet savas ausis manas mutes vārdiem! 2 Es atdarīšu savu muti runai ar sakāmiem vārdiem, stāstīšu senlaiku mīklas. 3 Ko esam dzirdējuši un zinām un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši, 4 to mēs neslēpsim viņu bērniem, to mēs stāstīsim viņu pēcnācējiem: Tā Kunga slavenos darbus un Viņa spēku, un Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis. 5 Viņš ir cēlis liecību Jēkabā un devis bauslību Israēlā, Viņš ir arī pavēlējis mūsu tēviem, ka tā mācāma viņu bērniem, 6 lai to zinātu vēlākais dzimums, bērni, kas vēl dzims, ka tie celtos un par to stāstītu arī saviem bērniem, 7 lai tie liktu savu cerību uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, un turētu Viņa pavēles, 8 lai viņi nebūtu tādi kā viņu tēvi, stūrgalvīga un nepaklausīga cilts - cilts, kas savā sirdī nebija pastāvīga, kam gars neturējās pie Dieva. 9 Efraima dēli, kas bija bruņoti stopiem, atkāpās cīņas dienā. 10 Viņi neturēja Dieva iecelto derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā, 11 viņi aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis. 12 Viņu tēvu priekšā Viņš bija darījis brīnumus Ēģiptes zemē, Coānas laukos. 13 Viņš pāršķīra jūru, lika viņiem tai izsoļot cauri un uzstatīja ūdeni kā aizsprostu; 14 Viņš tos vadīja ar padebesi dienā un cauru nakti ar uguns atspīdumu. 15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un dzirdināja viņus kā ar dziļuma ūdeņiem papilnam; 16 Viņš lika strūklām izplūst no klints un ūdenim tecēt straumēm. 17 Bet tie joprojām grēkoja pret Viņu un sacēlās pret Visuaugstāko tuksnesī. 18 Viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres. 19 Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami: "Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī? 20 Redzi, Viņš gan ir sitis klinti, ka iztecēja ūdens un plūda strauti, bet vai Viņš var Savai tautai dot arī maizi un gaļu?" 21 Tāpēc, kad Tas Kungs to dzirdēja, Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un dusmas pacēlās pret Israēlu, 22 jo tie neuzticējās Dievam un nepaļāvās uz Viņa palīdzību. 23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis, 24 lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību. 25 Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam. 26 Viņš lika austriņam celties debesu ārēs un atveda ar Savu spēku dienvidu vēju, 27 un birdināja uz viņiem gaļu kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis. 28 Viņš lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt viņu mājokļiem. 29 Viņi ēda un pieēdās, Viņš deva tiem to, ko viņi kāroja, 30 bet viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē, 31 kad Dieva dusmība cēlās pret viņiem, un Viņš nožņaudza spēcīgos vīrus viņu starpā un nonāvēja Israēla jaunekļus. 32 Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnuma darbiem. 33 Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā. 34 Kad Viņš tos žņaudza, tad tie vaicāja pēc Viņa, atgriezās un meklēja Dievu, 35 un atcerējās, ka Dievs ir viņu klints un ka Dievs, Visuaugstākais, ir viņu pestītājs. 36 Bet viņi liekulīgi krāpa Viņu ar savu muti un meloja Viņam ar savu mēli, 37 jo viņu sirds nebija cieši saistīta pie Viņa, un viņi neturējās uzticīgi pie Viņa derības. 38 Taču Viņš bija žēlsirdīgs, piedeva noziegumu un viņus neizdeldēja, bet daudzkārt novērsa Savas dusmas un nelika pamosties visai Savai bardzībai, 39 jo Viņš ņēma vērā to, ka viņi ir miesa, vēja pūsma, kas aizskrien un vairs neatgriežas. 40 Cik reizes viņi To Kungu nekaitināja tuksnesī un neapbēdināja Viņu tuksnešainā vietā! 41 Viņi kārdināja Dievu allaž no jauna un sāpināja Israēla Svēto. 42 Viņi nepieminēja vairs Viņa spēcīgo roku, nedz to dienu, kad Viņš tos izglāba no apspiedējiem, 43 kad Viņš Savas zīmes rādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coānas klajumā. 44 Viņu upes Viņš pārvērta tur par asinīm un padarīja viņu strautus nedzeramus, 45 uzsūtīdams viņiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas viņiem nesa bojā eju, 46 un deva viņu augļus spradžiem un viņu pļauju siseņiem. 47 Viņš sadragāja viņu vīna kokus ar krusu un viņu vīģes kokus ar debesu ledus gabaliem, 48 un nogalināja viņu lopus krusas negaisā un viņu ganāmos pulkus ar zibeņiem. 49 Un Viņš uzsūtīja viņiem Savu dusmu kvēli, bardzību, postu un bēdas, ļaunu eņģeļu pulku. 50 Viņš deva vaļu Savām dusmām, nepasargādams no nāves viņu dvēseles, pamezdams viņu dzīvības mērim. 51 Un Viņš lika nomirt pirmdzimušajiem Ēģiptē, vīru spēka pirmdzimtajiem Hama teltīs, 52 un veda Savu tautu tālākā ceļā kā avis un vadīja viņus kā ganāmo pulku tuksnesī. 53 Un Viņš tos droši vadīja, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus apklāja jūra. 54 Un Viņš tos veda Savas zemes svētajos novados, uz kalnāju, ko Viņa labā roka bija ieguvusi. 55 Viņš aizdzina tautas, viņiem ienākot, un piešķīra pēc izmestajiem mesliem viņu zemes gabalus Israēlam par mantojuma daļu un lika Israēla ciltīm dzīvot viņu teltīs. 56 Taču viņi kārdināja un kaitināja Dievu, to Visuaugstāko, un neievēroja Viņa liecības. 57 Viņi novērsās un kļuva neuzticīgi kā viņu tēvi, viņi sabruka kā atslābis viltīgs stops. 58 Viņi sarūgtināja Viņu ar saviem elku kalniem un sadusmoja Viņu ar kalpošanu augstienēs saviem elku tēliem. 59 Dievs dzirdēja to un apskaitās, un Israēls Viņam ļoti rieba, un Viņš to pameta pamazām gandrīz pavisam. 60 Viņš pameta Savu mājokli Šīlo, Savu telti, kur Viņš mājoja starp cilvēkiem. 61 Viņš atdeva Savu spēku gūstā un Savu godību ienaidnieka rokā. 62 Viņš nodeva Savu tautu zobena varā un iedegās dusmās pret Savu mantojumu. 63 Viņu jaunekļus aprija uguns, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas. 64 Viņu priesteri krita no zobena, un viņu atraitnes nevarēja viņus apraudāt. 65 Tad pamodās Tas Kungs kā gulētājs, kā varonis, kas pieceļas no vīna noreibuma, 66 un sita Savus ienaidniekus no mugurpuses, uzkrāva viņiem mūžīgu negodu. 67 Viņš atmeta Jāzepa telti un neizraudzīja Sev vairs Efraima cilti, 68 bet izredzēja Jūdas cilti, Ciānas kalnu, kas Viņam mīļš bija kļuvis. 69 Viņš cēla Savu svētnīcu līdzīgu augstajiem kalniem un tik spēcīgu kā zemi, kurai Viņš mūžīgus pamatus licis. 70 Tad Viņš izraudzīja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma viņu no avju laidariem; 71 Viņš lika viņam nākt no zīdītājām avīm ganīt Jēkabu, Savu tautu, un Israēlu, Savu mantojumu. 72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi un vadīja viņus ar sapratīgu roku.


Un neieved mūs kārdināšanā. Kas tas ir? Dievs gan nevienu nekārdina, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai Dievs mūs sargā un uztur, ka velns, pasaule un mūsu miesa mūs nepieviļ, nedz ieved neticībā, izmisumā vai citā lielā kaunā un grēkā, un, kaut arī tie mums uzmācas, mēs tomēr beidzot uzvaram un virsroku paturam.

Kadi pārbaudījumi ir?

Ir divējādi pārbaudījumi: labi un slikti. Sliktos pārbaudījumus saucam par kārdināšanām.

Kas ir labie pārbaudījumi?

Labie pārbaudījumi ir no Dieva. Ar to palīdzību Viņš pārbauda savus bērnus, ļaudams tiem bēdās un dzīves grūtībās tapt skaidrākiem un tīrākiem, lai stiprinātu mūsu ticību un pasargātu mūs no daudz kā ļaunāka.

Jņ. 6,5-6: Kad Jēzus, acis pacēlis, redzēja, ka daudz ļaužu nāk pie viņa, viņš sacīja uz Filipu: "Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst?" Bet to viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko gribēja darīt.

Ps. 139,23-24: Pārbaudi mani, ak. Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!

Ps. 119,67: Es maldījos, pirms kļuvu pārbaudīts un pazemots, bet tagad es turu Tavu vārdu.

Jes. 48,10: Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī.

Jņ. 5,14: Pēc tam Jēzus to atrod templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks."

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 22,1-12: Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un Mk. 7,25-30: Jēzus pārbaudīja kānaāniešu sievu. Izlasi, kāds dvēseles stāvoklis bija ījabam pēc pārbaudīšanas (īj. 42,1-6) un Maķedonijas draudzēm daudzu bēdu pārbaudījumu laikā (2. Kor. 8,1-2).

Kad kristietis apliecina savu ticību Jēzum Kristum, viņam ir jāpiedzīvo ciešanas Viņa vārda dēļ. To sauc par krustu. Tas ir labs pārbaudījums.

Uzdevums: Atrodi Bībelē rakstu vietas, kurās tiek runāts par krustu. Lasi: Mt. 5,11-12; 10,37-38; 1. Pēt. 4,12-16. "Tas, kurš nenes savu krustu, nav arī kristīgs."

Kas ir kārdināšanas?

Kārdināšanas ir tādi pārbaudījumi, ar kuriem sātans, pasaule un mūsu pašu miesa mēģina ar viltu vilināt mūs projām no Dieva Vārda maldu ticībās, miesīgā kārdinājumā un citās grēcīgās darbībās, visbeidzot, neticībā. Kārdinātājs iztēlo mums grēku par labu, derīgu un patīkamu. Ja tas pakļauj mūs sev, viņš arī mēģina pārliecināt, ka mūsu grēks ir tik liels, ka tas netiks piedots. Kārdinātājs vēlas, lai mēs paliktu neticībā, grēka valgos un galu galā taptu pazudināti.

Jēk. 1,13-14: Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.

Sal. pam. 1,10: Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.

Mt. 18,7: Vai pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk. Bet vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība!

1. Moz. 4,7: "Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!"

Ko mēs lūdzam sestajā lūgšanā?

Sestajā lūgšanā mēs lūdzam, lai Dievs novērstu kārdināšanas, bet, ja Viņš tās pieļauj, lai dod mums pār tām uzvaru.

Ef. 6,13.18: Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. [..] Un garā lūdziet Dievu ik brīdi, visādi viņu piesaucot un pielūdzot.

1. Kor. 10,13: Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.

Luters: "Mums jāpacieš kārdināšanas, pat jābūt to valgos, bet mēs lūdzam, lai tām nepadotos un netaptu pazudināti."

Kā mēs varam pastāvēt kārdināšanās?

Mēs nevaram pastāvēt kārdināšanās saviem spēkiem, nedz ar savu pašu gudrību, bet gan tikai ar Dieva spēku un ar Viņa gudrību. Tādēļ, kārdināšanām nākot, par saviem ieročiem mums jāņem ticības lūgšana, Dieva Vārds, Kristus uzvara pār kārdinātāju un Dieva žēlastība.

Ja mēs tomēr kristu grēkā, nožēlodami varam izsūdzēt savus pārkāpumus, paļaujoties uz Kristu un ticot savu grēku piedošanai, kā arī piecelties no sava kritiena, pateicoties Dieva žēlastībai.

Ef. 6,13: Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.

Ebr. 2,18: Jo tāpēc, ka viņš pats kārdināts un cietis, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.

Rom. 5,20: Bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība.

1. Jņ. 5,4-5: Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, — mūsu ticība. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva dēls.

Mt. 14,30 (grimstošais Pēteris): "Kungs, palīdzi man!"


 



Sprediķa audioieraksts

Par mājaslapu

Mājaslapas karte - ŠEIT

Statistika - ŠEIT

E-pasts: kristusdraudze@gmail.com



TĒVREIZE

Tautas lūgšana
"Dievs, svētī Latviju!"




Mācītājs
 

Agris Sutra - mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com


 
Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
draudzes priekšniece
mājās 67916407
mob. 26412555 
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv 

Evaņģēliste


Kristīne Vanaga

evaņģēliste, draudzes padomes rakstvede
mājās 67014781
mob. 26563337
e-pasts:  kristinevng@gmail.com
 


...
Copyright 2006; Created by MB Studija »