Draudze
 Dievnams
 Draudzes vēsture
 Garīgā maize
- Tēvreize
- Lūgšanas
- Tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju"
- Dievkalpojumu kārtība
- Apustuļu ticības apliecība
- Nīkajas ticības apliecība
- Laudamus
- Baušļi
- Par Mārtiņu Luteru
- Mārtiņa Lutera Mazais Katehisms
- Mārtiņa Lutera 95 tēzes
- Māc. Jānis Bitāns "Dvēseles spogulis"
- Sprediķi
- Dziesmas
- Stāsta draudzes locekļi
- Garīga satura raksti
- Draudzes locekļu jaunrade
- Zvaigznes diena
- Lieldienas
- Vasarsvētki
- Ziemassvētki
- Baznīcu naktis
- Baznīcas dienas Cēsīs, 2014
- Iesakām izlasīt un apskatīt!
- "Svētdienas Rīts"
- Reformācijai - 500
 Roberts Feldmanis
 Svētdarbība
 Jēkaba kapi
 Aizlūgumi
 Ziedojumi
 Noderīgas saites
 Kontakti
 Mājaslapas karte
 Sadzīviskas lietas
 Atsauksmes
 RU, EN, DE, FR
 Arhīvam nododamas lietas
Dievkalpojumi

Svētdienās 10.00

Trešdienās 18.00

Bībeles stundas:

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00

Svētdienas skola bērniem:

Svētdienās 10.00

Katehēzes mācību stundas:

Trešdienās 18.00

Mācītāja pieņemšanas laiki:

Trešdienās 17.00 
Svētdienās 9.00

pieteikšanās 

pa tālruni: 28358555, 29243697

   

Uzmanību!

Katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18.00 -

bikts dievkalpojums.


Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 
pēc dievkalpojuma (ap divpadsmitiem) notiek 

BĪBELES STUNDAS.


 

Holckirhenes māsu 
draudzes mājaslapa: 
http://www.holzkirchen
Aptaujas (Datorsistēma garantē anonimitāti!)
Cik bieži lasāt Bībeli?
Katru dienu
Laiku pa laikam
Kad ir liela nepieciešamība pēc Dieva palīdzības
Man nav Bībeles
  Rezultāti » 
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS

"Svētdienas Rīts", IHTIS, Kristīgais radio









 







 Kristīgās dzejas portāls:

http://www.egineto.lv


 

 

Arnis Šablovskis. DIEVA SIMFONIJAS DIRIĢENTE
Iesūtīts: 2009.07.11 20:35 Rakstīt redaktoram 
Drukāt 

"...Kad viņa bija izdzirdējusi sava dievišķā aicinājuma balsi, Māte Terēze jutās kā Dieva simfonijas diriģente un darīja visu, lai sasniegtu visaugstāko kvalitāti savā darbā. Viņa ļāva it visam, ko Dievišķā Apredzība viņas ceļā sūtīja, būt noderīgam šī bezgala skaistā skaņdarba – Dieva gribas pasaulē – izpausmei."

Arnis Šablovskis

DIEVA SIMFONIJAS DIRIĢENTE

Pa Mātes Terēzes vietām

Kad viņa bija izdzirdējusi sava dievišķā aicinājuma balsi, Māte Terēze jutās kā Dieva simfonijas diriģente un darīja visu, lai sasniegtu visaugstāko kvalitāti savā darbā. Viņa ļāva it visam, ko Dievišķā Apredzība viņas ceļā sūtīja, būt noderīgam šī bezgala skaistā skaņdarba – Dieva gribas pasaulē – izpausmei.

Aizvadītajā ziemā kopā ar Latvijas svētceļnieku grupu radās iespēja apmeklēt reiz šajās dokumentālajās filmās redzētās Kalkutas vietas, kas saistās ar Mātes Terēzes vārdu un mēģināt saņemt atbildi uz jautājumu – kas gan te, Kalkutā, notiek pēc Mātes Terēzes?

 Ordenis turpina attīstīties

Pirmās skaidrās atbildes sniedz māsa Nirmala, nepāliešu izcelsmes indiete, kas šobrīd vada Mātes Terēzes iedibināto Žēlsirdības misionāru ordeni. Jau ar savu personību viņa sagrauj manus stereotipus par to, kādām vajadzētu būt klosteru priekšniecēm. Nekā no pārlieku lielas stingrības, nekā no pavēlnieces viņā nav... Patiesi pazemīga sieviete, kas ikdienas dzīvē paļaujas uz Dievu. Starp citu, ir bijusi arī Latvijā, savā ziņā inkognito, bez ziņām vietējos Latvijas masu saziņas līdzekļos.

Ir pagājuši deviņi gadi, kopš Mātes Terēzes nāves. Kādi gan jūsu misijai ir bijuši šie aizvadītie gadi – no vienas puses bez viņas, no otras – ar viņu kā ar baznīcas apstiprinātu svēto?

Patiesībā mēs nekad neesam bijušas bez Mātes. Fiziski viņa nav kopā ar mums, lai gan šeit, Kalkutā, – arī fiziski, jo viņas kaps atrodas šeit, Mātes mājā. Garīgi Māte vienmēr ir kopā ar mums, ar Dieva svētību viņa turpina lūgties par mums. Visas lietas, kas saistītas ar ordeni, turpina attīstīties. Šobrīd ir vairāk nekā 4600 māsu, kas ir devušas mūķeņu solījumu. Ap 250 novicēm, 150 postulantēm – jaunietēm, kas gatavojas kļūt par mūķenēm. 31 pasaules valstī darbojas 733 žēlsirdības nami. Kad Māte atstāja šo pasauli, mums bija 524 šādu namu. Patlaban mēs ceram, ka drīz varēsim doties misijā arī uz Ķīnu un Afganistanu. Mēs par to ļoti lūdzamies. Divas māsas jau atrodas Kabulā, pārējās gaida vīzas ieceļošanai.

Kas gan ir bijusi Mātes atslēga uz tik dažādu pasaules cilvēku sirdīm?

Viņa mīlēja mūs un visus šos cilvēkus ar patiesu Dieva mīlestību. Viņa dāvāja savu dzīvi Indijas ļaudīm, sākot savu darbu šeit Indijā, dzīvojot un mirstot šeit – tik tālu no savas dzimtenes. Viņa kļuva par īstu Māti šejienes cilvēkiem.

 Kaligata – viņas pirmā mīlestība

Visās dokumentālajās filmās un galvenajās TV reportāžās par Māti Terēzi šis nams ir rādīts visvairāk. Gan tāpēc, ka tas ir pirmais no tiem, ko viņa atvērusi Kalkutā, gan arī tāpēc, ka tieši tur notiekošais visprecīzāk raksturo viņas darba nozīmi un jēgu. Te atved tos Kalkutas ielu iemītniekus, kuru stāvoklis ir vistraģiskākais, tādēļ cits nosaukums šim namam ir «Mirstošo māja». Tieši šīs mājas sakarā slavena ir kāda masu saziņas līdzekļu tiražēta liecība, ko teicis šeit ievietots vīrs: «Es dzīvoju kā suns uz ielas, tagad es varu nomirt kā cilvēks». Māte ticēja, ka pirms aiziešanas ikkatram cilvēkam uz zemes ir jāizjūt mīlestība. Tādēļ viņa šo sauca arī par «Mīlestības māju». Nekā īpaša, ja lūkojamies no sociālās palīdzības viedokļa. Divas telpas ar betona grīdu – viena vīriešiem, otra – sievietēm, visi guļ uz matračiem vai ļoti vienkāršās gultās. Lai gan – ēdiens vairākas reizes dienā un elementārā medicīniskā aprūpe no Kalkutas ielu cilvēku viedokļa jau ir kas īpašs, savā ziņā pat ārkārtējs. Brīnums bija kas cits – kādēļ gan tik daudzi, jo īpaši Rietumeiropas brīvprātīgie – apgalvoja, ka, viņuprāt, šajā vietā viņi fiziski ir sajutuši iekšēju mieru un Dieva klātbūtni. Šai vietā, kur māsu un brīvprātīgo klātbūtnē acis uz mūžu šajos gados ir aizvēruši vairāk nekā 40 tūkstoši ielu cilvēku. Šajā ne visai optimistiskajā vietā arī daudzi Rietumeiropas cilvēki apgalvo, ka ir atguvuši ticību, ko iepriekš bija zaudējuši. Savukārt Māte Terēze, kad viņai vaicāja par ordeņa panākumiem pasaulē, apgalvoja, ka šie desmiti tūkstoši laimīgi mirušo tagad viņai un viņas māsām aktīvi palīdzot lietas kārtot no Paradīzes...

Starp citu, te neviens pirms nāves jums neliks atgriezties. Jūs droši varēsit mirt kā musulmanis, budists vai hinduists un jūs arī apbedīs saskaņā ar jūsu ticības rituāliem.

Titagāra

Kalkutas nomalē atrodas, iespējams, lielākais leprozorijs pasaulē. Arī šo namu Māte Terēze atvēra, dodot vismaz kādu cerību šiem nolemtajiem. Rietumeiropā šī slimība tikpat kā vairs nav sastopama. Teorētiski tas būtu iespējams arī Indijā, arī Kalkutā, jo zāles, kas to ļautu izārstēt agrajās slimības stadijās, zināmas jau sen. Tomēr izārstēt 60 000 slimnieku ir visai sarežģīti, jo nepieciešamās zāles Indijas apstākļiem ir ārkārtīgi dārgas. Tādēļ Titagārā, Mahmatas Gandija vārdā nosauktajā centrā slimnieki saņem vismaz elementāro palīdzību, kas neļautu leprai progresēt pārāk strauji. Nedaudz atlabušie šeit var arī strādāt un tā sevi realizēt, zili baltie tērpi – sari, kuros tērpušās Mātes Terēzes ordeņa mūķenes visā pasaulē, tiek austi tieši šeit ar lepras skartajām rokām.

 Premdana

Tā ir vieta psihiski slimajiem, psiholoģiski un miesīgi novārgušajiem. Tā kā līdzās atrodas grausti ar tūkstošiem iedzīvotāju un bērnu, te drīz tiks atvērta arī bezmaksas skola ielu bērniem. Lai gan šeit gadās cilvēki, kuri paši nespēj pārvietoties, lai gan šeit ik pārdienas kāds nomirst, tomēr sāpju un ciešanu ir mazāk nekā citās vietās, tādēļ sākumā brīvprātīgie tiek sūtīti tieši uz šejieni.

 Pamesto bērnu centri

Ne visi šie bērni ir bāreņi, ne visus vecāki pametuši. Taču ja viņi joprojām atrastos uz ielas, tie jau būtu miruši. Te ir divi centri – viens, kurā aug veselīgi, pilnvērtīgi bērni un otrs, kurā uzturas bērni, kas nekad vairs nebūs veseli. Ilgā dzīvošana bez pilnvērtīgas pārtikas daudzviet Indijā bērniem ir izraisījusi kaulu deformāciju un arī vēl lielāku invaliditāti. Šie bērni savu vērtību un cilvēcisko pašcieņu iegūst tikai māsu un brīvprātīgo acīs. Pirmajai bērnu grupai ir veicies labāk – lielāko daļu no viņiem adoptēs rietumnieki vai Indijas iedzīvotāji.

 Mātes māja

Ir Žēlsirdības ordeņa centrālā vieta, un ne tikai tāpēc, ka te pirmajā stāvā apbedīta Māte Terēze. Arī tāpēc, ka šeit joprojām tiek veikts ordeņa administrēšanas darbs. Te arī saņēmu atļaujas fotografēšanai, filmēšanai ar rokas kameru, pat sarunai ar māsu Nirmalu. Te ir lielo svinību vieta māsām, kas izteikušas savus pirmos solījumus, lai uz dažiem gadiem kļūtu par mūķenēm; arī tām, kas sajutušas spēku palikt mūķeņu kārtā visu mūžu. Ik rītu māsas kopā ar brīvprātīgajiem sāk savu dienu ar dievkalpojumu, bet pabeidz to vakarā ar klusu lūgšanas stundu.

Kāpēc un kā šī mazā auguma sieviete, kas nebija indiete, varēja kļūt par liela mēroga autoritāti valstī, kur kristieši bija un ir visai neliela minoritāte (ap 3%)? Šis noslēpums nav atminams, vismaz racionāli ne. Tas paliek kā nemitīgi plūstoša strāva starp diviem elektrodiem, no kuriem viens ir cilvēciska būtne, kas skaidri apzinās savu nevarību un tādēļ pilnīgi un reizē akli paļaujas uz to, kas zina vislabāko risinājumu gan atsevišķam indivīdam, gan pasaulei kopumā – uz Dievu.

Mazliet vecmodīgi? Bet varbūt tieši tāpēc ļoti aktuāli. Jo modernisms jau labi sen ar dzīvības kultūru nav saistīts. Šajā visvairāk apdzīvotajā pasaules reģionā jau labi sen Eiropas piesaukšana nenozīmē gaismas piesaukšanu. Varbūt tieši tāpēc viņai, eiropietei, izdevās kļūt par autoritāti Āzijā. Bet varbūt pat nekristieši tur kaut ko zina par apustuļa Pāvila atziņu: «visu, kas labs, to paturiet»... Viņa un viņas izceltās vērtības iemiesoja «to labo, ko paturēt». To saprata budisti, musulmaņi, hinduisti, visu konfesiju kristieši – viņi visi sprediķoja Mātes Terēzes bērēs. Pat ievērojamākais no pēdējā laika pāvestiem – Jānis Pāvils II – filozofiski apzinājās, ka viņa autoritāte bija mazāka nekā salīkušajai mūķenei. Tādēļ dažkārt uzrunāt cilvēkus viņš savā vietā sūtīja Māti Terēzi.

No vienas lietas gan Māte Terēze baidījās – mūsu tautietei ASV Annai Kancānei viņa rakstīja: «Lūdz Dievu, lai es un manas māsas nesabojājam Dieva darbu!» Viņai bija skaidra pārliecība, ka ne jau viņa ir spējīga padarīt ko labu šai pasaulē, bet gan Dievs viņā. Un viņa jutās vien aizlauzts, nemākulīgs zīmulis Dieva rokās...

Par mājaslapu

Mājaslapas karte - ŠEIT

Statistika - ŠEIT

E-pasts: kristusdraudze@gmail.com



TĒVREIZE

Tautas lūgšana
"Dievs, svētī Latviju!"




Mācītājs
 

Agris Sutra - mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com


 
Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
draudzes priekšniece
mājās 67916407
mob. 26412555 
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv 

Evaņģēliste


Kristīne Vanaga

evaņģēliste, draudzes padomes rakstvede
mājās 67014781
mob. 26563337
e-pasts:  kristinevng@gmail.com
 


...
Copyright 2006; Created by MB Studija »