Ierasti šajā dienā ticīgie apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus, kas parasti notiek svinīgā gaisotnē, un baznīcās par svētkiem liecina ne tikai Ziemassvētku dziesmas, bet arī altāra piederumu un mācītāju talāru baltā krāsa. Daudzviet baznīcās notiek arī dažādi svētvakara pasākumi, sagaidot galveno dievkalpojumu tieši pusnaktī.

Bībelē teikts, ka Jēzus piedzima Bētlemē kādā kūtiņā un viņa māte Marija ielika jaundzimušo silītē. Šo Bībeles sižetu Ziemassvētkos var redzēt attēlotu gan dažādos teatrālos uzvedumos, gan vairākās baznīcās novietota no lellēm izveidota Betlēmes kūtiņas aina.

24.decembris Latvijā ir arī oficiāla brīvdiena, un daudzviet šajā dienā notiek dažādi koncerti, svētku sarīkojumi un tirdziņi.

Saskaņā ar latvju senču tradīcijām Ziemas saulgriežos tiek vilkts un vēlāk sadedzināts bluķis, tādējādi simboliski vecajā gadā atstājot visu negatīvo un atzīmējot jauna saules gada sākumu. Savukārt no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem ļaudis iet ķekatās - tērpušies maskās, trokšņojot un dziedot, kaimiņi apmeklē viens otru, lai nestu svētību un dzītu prom ļaunos garus.

Pareizticīgie Ziemassvētkus svin 13 dienas vēlāk nekā citu tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji.