Draudze
 Dievnams
 Draudzes vēsture
 Garīgā maize
- Tēvreize
- Lūgšanas
- Tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju"
- Dievkalpojumu kārtība
- Apustuļu ticības apliecība
- Nīkajas ticības apliecība
- Laudamus
- Baušļi
- Par Mārtiņu Luteru
- Mārtiņa Lutera Mazais Katehisms
- Mārtiņa Lutera 95 tēzes
- Māc. Jānis Bitāns "Dvēseles spogulis"
- Sprediķi
- Dziesmas
- Stāsta draudzes locekļi
- Garīga satura raksti
- Draudzes locekļu jaunrade
- Zvaigznes diena
- Lieldienas
- Vasarsvētki
- Ziemassvētki
- Baznīcu naktis
- Baznīcas dienas Cēsīs, 2014
- Iesakām izlasīt un apskatīt!
- "Svētdienas Rīts"
- Reformācijai - 500
 Roberts Feldmanis
 Svētdarbība
 Jēkaba kapi
 Aizlūgumi
 Ziedojumi
 Noderīgas saites
 Kontakti
 Mājaslapas karte
 Sadzīviskas lietas
 Atsauksmes
 RU, EN, DE, FR
 Arhīvam nododamas lietas
Dievkalpojumi

Svētdienās 10.00

Trešdienās 18.00

Bībeles stundas:

Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00

Svētdienas skola bērniem:

Svētdienās 10.00

Katehēzes mācību stundas:

Trešdienās 18.00

Mācītāja pieņemšanas laiki:

Trešdienās 17.00 
Svētdienās 9.00

pieteikšanās 

pa tālruni: 28358555, 29243697

   

Uzmanību!

Katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18.00 -

bikts dievkalpojums.


Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā 
pēc dievkalpojuma (ap divpadsmitiem) notiek 

BĪBELES STUNDAS.


 

Holckirhenes māsu 
draudzes mājaslapa: 
http://www.holzkirchen
Aptaujas (Datorsistēma garantē anonimitāti!)
Cik bieži lasāt Bībeli?
Katru dienu
Laiku pa laikam
Kad ir liela nepieciešamība pēc Dieva palīdzības
Man nav Bībeles
  Rezultāti » 
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas vēstures profesors ROBERTS FELDMANIS

"Svētdienas Rīts", IHTIS, Kristīgais radio









 







 Kristīgās dzejas portāls:

http://www.egineto.lv


 

 

Edgars Cīrulis (25). KOPT GAIŠO DOMU PUĶES!
Iesūtīts: 2009.07.11 20:33 Rakstīt redaktoram 
Drukāt 

Raksts ieguvis 2. vietu Ētikas un atjaunotnes centra rīkotajā Latvijas konkursā

Edgars Cīrulis (25)

Kopt gaišo domu puķes!

Nezinu, Māte Daba tā iekārtojusi vai Dievs Tas Kungs tā vēlējies, bet, dzirdot sakām: „Dievs!”, mēs visi, nešķirojot – Pāvests vai mežonis – ceļam acis uz augšu.

Un saprotam, ka velns ir tur lejā, kur magma vārās (kā senais cilvēks zināja, ka ellē ir verdoši piķa katli, ja pagrabs saistās ar vēsumu?). Visam ir jābūt līdz galējībai pretējam – dienai pret nakti, vasarai pret ziemu… - un labais nespēj sadzīvot ar ļaunumu.

Edgars CīrulisSenais latvietis to zināja. Zināja, ka Dieviņš jāgodā, ka mošķi iedveš bailes un zināja, ka pienāks diena, kad nāksies doties uz veļu valstību. Tā viņš dzīvoja vienā mierā ar savām dievībām. Bet nāca vācu tauta ar savu ticību, kuru latvietim nācās pieņemt. Taču ar varu mīlēt nepiespiedīsi, un, gan cērtot ugunskrustus pakšos, gan aužot Māras zīmes sagšās, mūsu senči pagānu ticību neaizmirsa.

Jā gan, jo vai tad savādāk tik ilgā laikā, kā no bīskapa Alberta ierašanās līdz Krišjāņa Barona Dainu skapja pirmsākumiem, mūsu tautas būtu spējusi atcerēties Pērkonu un Jumi, Ūsiņu un Laimu, protams, šo sirmo vīriņu, kurš nekautrējās nokāpt uz zemes, lai apskatītos, kā ļautiņiem dzīvojas, un Nelabo, kurš naktī centās paraut dvēseles uz pekli, savu nodarbi pamezdams tik tad, kad gaiļa dziesma modināja pirmos saules starus.

Šī savdabīgā ticību cīņa tika lemta bojāejai, jo Krievijā dzimusī ticība – komunisms – savā posta virpulī ierāva arī mūsu tautu, un ātri vien izdarīja to, ko nespētu neviens nešķīsts spēks: tauta novērsās no Dieva un sāka pielūgt kā konservēto vīriņu, tā viņa dzīvos pēctečus.

Un pienāca Sātana gaviļu laiks. Tauta, palikusi bez sarkanās ticības, stāvgrūdām piepildīja baznīcas, taču ātri vien vairumam jaunizcepto baznīcēnu savs  „Es” kļuva svarīgāks par Dievu.

Ja mirst ticība, dzimst ļaunums. Kā bērnam, kurā mostas visatļautība, saprotot, ka vecāku piesauktā bubuļa, kas sodītu par blēņudarbiem, nemaz nav. Un tauta aizmirsa par tikumu, nebaidījās pārkāpt baušļus, un Dieva sodu sauca par krīzi. Tāds laiks, kad ļaunus darbus ir izdevīgāk darīt nekā otram labu. Ja politiķis, kas aizsedzot savu baļķu pilno aci, meklē skabargas citu acīs, vai biznesmenis – krāpnieks, kurš priecājas par sava nozieguma noilgumu, nemana, ka tautai dvēselīte raud, tad katram bērnam ir skaidrs, ka ievērību var panākt arī darot nekrietnību. Jā gan, kamēr ielas huligāns būs „krutais”, viņam būs sekotāji, kuri centīsies būt vēl „krutāki”.

Latvietis ir teicis: „Dots devējam atdodas!” Un, skat, pēc kāda laika šis pusaudzis, jaunbagātnieks vai politiķis, uz rozēm kaisītā dzīves ceļa sadzen pēdas pilnas ar ērkšķiem. Šovs ir sācies, jo šādā situācijā par rūdīts ateists sāk piesaukt Dievu! Protams, tik ilgi, līdz viņa dzīvē atkal sāk spīdēt saulīte. Un parastam cilvēkam no tautas rodas spīts, saprotot, ka Dievs pieļauj šādu netaisnību. Ar tukšu vēderu vai neziņu par nākotni viņam ir grūti ir rasts spēku ticībai, un vājākie no tautas salūst, pievēršas alkoholam vai narkotikām, savam rūpalam iztikšanu sagādājot noziegumos.

Jā… no malas izskatās baismīgi, bet patiesībā sabiedrība ir pieradusi pie šīm nejēdzībām. Būs jāpaiet laikam, līdz tauta atradīs ceļu uz ticību. Un šim ceļam ir jāsākas ģimenē, bērnam iemācot ticēt otra ticībai, nevis, kā var novērot mūsdienu pusaudžu attieksmē, ticību izsmiet kā pirmā vājprāta pazīmi. Un tautai nekad vairs nebūs viena ticība: mūsu daudzšķautņainajā sabiedrībā ir iesakņojušās pat tādas mums nepierastas ticības kā Jehovas liecinieki, krišnaīti vai islams.

Gaisā virmo jautājums: kura tad īsti ir tās īstā ticība? Visas! Karstasinīgākajām tautām vajadzīgs „dullāks” Dievs, Eiropai („tumšo” viduslaiku dēļ) Dievs ir lielisks soģis, kamēr askētiskie augstkalnu vientuļnieki ar Dievu dalās filozofiskās apcerēs. Un, lai arī kas būtu šis Dievs – kristiešu vai pagānu, Allāhs vai Buda, Viņš nav bērnu dienu bubulis, no kura jābaidās, bet Viņš ir draugs. Un, ja Dievs kādam „uzsit zilu aci”, tad jāpadomā, vai cietējs nav pirmais sitis grēkojot. Un tautai vajag Dievu, Dievs ir tas dārznieks, kas spētu tautu iedvesmot mesties nesaudzīgā cīņā ar ļaunuma sakni un dēstīt cilvēkos gaišo domu puķes. Kaut ļaunuma sakni būs neiespējami izravēt, kā vārpata tā atstāj kādu asnu, lai ļaunums nepazustu. Un grūti ir kopt trauslās gaišo domu puķes. Un katram no tautas vajadzētu savu dārziņu kopt. Cits šo dārzu iedomājas kā plauktu, kur viss jāsarindo savās vietās, vēl kādam tas šķitīs sarežģīts mehānisms, kas jāsargā no svešķermeņiem, bet dažam tā ir izgāztuve, kurā viņš neko nevēlas darīt. Ne tikai mūsu tauta ir atsvešinājusies no ticības gudrībām. Masu saziņas līdzekļos galvenās ziņas ir traģēdijas: avārijas, karš vai dabas untumi. Savstarpējās sarunās galvenā tēma ir apkārtējo nelaimes, bet Ziemassvētkos Santa Klausa uznāciens ir izkonkurējis Pestītāja dzimšanas dienu.
Par mājaslapu

Mājaslapas karte - ŠEIT

Statistika - ŠEIT

E-pasts: kristusdraudze@gmail.com



TĒVREIZE

Tautas lūgšana
"Dievs, svētī Latviju!"




Mācītājs
 

Agris Sutra - mācītājs
mob. 28358555
mob. 29243697
mājās 67332369
e-pasts: agris.sutra@gmail.com


 
Draudzes priekšniece

Benita Brūdere
draudzes priekšniece
mājās 67916407
mob. 26412555 
e-pasts: benita.brudere@gmail.com
benita.brudere@riga.lv 

Evaņģēliste


Kristīne Vanaga

evaņģēliste, draudzes padomes rakstvede
mājās 67014781
mob. 26563337
e-pasts:  kristinevng@gmail.com
 


...
Copyright 2006; Created by MB Studija »