 Šis teksts tiks ievietots uz mūsu jaunā stenda! JA PAMANĀT KĀDU KĻŪDU, LŪDZAM ZIŅOT ĻOTI STEIDZĪGI! (Pirms teksta iekalšanas marmorā! :) )
Roberts Emīls Feldmanis
(04.08.1910. Viļņa – 28.05.2002. Rīga)
R. E. Feldmanis dzimis 1910. gada 4. augustā Viļņā. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās nonācis Piemaskavā, 1922. gadā atgriezās Latvijā, beidza pamatskolu un mācījās Jelgavas Skolotāju institūtā. 1930. gadā Jelgavas mācītāja Edgara Rumbas (vēlākais Dr. Theol., prof.) ietekmē iestājās Teoloģijas fakultātē un 1932. gadā sāka kalpot Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1935. gadā uzrakstīts studiju darbs "Apvienošanās iespējas mūsdienu protestantismā". Ordinēts 1935. gadā. No 1936. gada līdz 1940. gadam Ārmisijas vadītājs un žurnāla "Ārmisija" redaktors. 1940. gadā saņēmis Teoloģijas licenciāta grādu par darbu "Dienvidindijas baznīcu apvienības idejas attīstība un novērtējums" (1993. gadā LU nostrificēts par Dr. Theol.).
1950. gadā apcietināts. Čekas nopratināšanas protokolā lasāms: "Nedeva nekādus materiālus par viņam zināmo personu pretpadomju darbību un, nostājies uz divkosības un dezinformācijas ceļa, slēpa viņam zināmo noziedzīgo garīdzniecības un citu naidīgu elementu darbību.” R. E. Feldmanim bez tiesas tika piespriesti 10 gadi labošanas darbu Arhangeļskas apgabala Kargopoļlagā. 1954. gadā pēc Staļina nāves kā invalīds atbrīvots.
Atgriezies Latvijā, kalpoja Pierīgas un Rīgas draudzēs: Olainē, Katlakalnā, Biķeru draudzē, Mežaparka draudzē un Rīgas Kristus draudzē. R. E. Feldmaņa draudzes piedzīvoja intensīvu garīgu atjaunotni. Liela daļa teoloģijas studentu nāca tieši no šīm draudzēm, īpaši no Mežaparka draudzes. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Profesors aktīvi iesaistījās draudžu atdzimšanā, kā arī atjaunotās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes darbībā.
R. E. Feldmanis docēja Latvijas baznīcas vēsturi, mācot domāt plašās vēsturiskās kategorijās, redzēt notikumu kopsakarības un jēgu. Profesors bija tālu gan no teoloģiskā liberālisma patvaļīguma, gan no fundamentālistu barbarisma. Kritiskais prāts viņā harmonēja ar priestera dievbijīgo sirdi, un ticība netraucēja, tieši otrādi, mudināja skatīt vēstures norises vienlaikus vairākos plānos. Viņa Latvijas skatījums bija neprovinciāls, uzsverot, ka mūsu valsts pagātnē ir bijuši notikumi, kas būtiski ietekmējuši arī pasaules vēstures gaitu, piemēram, Latvijas kristianizācija ir novilkusi robežu starp Austrumiem un Rietumiem – reliģiskā, kulturālā, politiskā un militārā nozīmē. Nevairoties no skaidra vērtējuma par Romas katoļu baznīcas agresivitāti kristietības ieviešanā, R. E. Feldmanis tomēr objektīvi atzina, ka šī kristianizācija ir ievedusi Latviju Rietumeiropas kristietības un kultūras apritē.
Līdz 2000. gadam sirmais mācītājs ik svētdienu noturēja rīta dievkalpojumu Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskajā draudzē. Roberts Emīls Feldmanis ir apbedīts paša iekoptajā Katlakalna baznīcas dārzā. 2010. gadā iznāca viņa mūža darbs "Latvijas Baznīcas vēsture". Profesors dzīvo tālāk savos darbos un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas piemiņā.
Sv. Jēkaba kapela
(Rīgas Kristus ev. lut. draudzes baznīca)
Jēkaba kapela ir miniatūra neogotiska celtne. Tā ir valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļa – Lielo kapu ansambļa – Jēkaba kapu galvenais arhitektoniskais akcents. Jēkaba kapi ir 1773. gada 4. jūnijā iesvētīti kā Sv. Jēkaba baznīcas vācu draudzes kapi, un tie robežojas ar pareizticīgo Pokrova kapiem. Pirmā pieticīgā akmens kapela tika uzcelta jau 1793. gadā, tomēr 1884.–1886.gadā to pārbūvēja laikmetam raksturīgās eklektisma stila formās. Pārbūves arhitekts bija Oto Reinholds Zīvers. Agrākos laikos arī zem pagraba velves tika veikti apbedījumi.
Tieši blakus kapelai apglabāti Latvijas un Eiropas mērogā pazīstami rīdzinieki: slavenais Baltijas novadpētnieks un vēsturnieks Johans Kristofs Broce, pirmais diplomētais latviešu arhitekts Jānis Baumanis, Baltijas vēsturnieks Karls Napierskis, pazīstamais Rīgas ārsts Oto Hūns, skolotājs un astronoms F. Keislers, aktrise Anna Fitinghofa, Muses teātra dibinātāja Oto fon Fitinghofa dzīvesbiedre, un daudzi citi. Pēc vācu draudzes locekļu repatriācijas 1939. gadā nelielā kapela palika tukša. Padomju laikos tā tika stipri izpostīta: šeit ierīkoja zārku darbnīcu. Altāra apsīdas daļa tika aizmūrēta. Arī kapu vietas netika koptas, ilgus gadus šeit valdīja aizmirstība un posts. Par kristīgo cilvēku mājvietu Jēkaba kapela atkal kļuva tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, kad izpostītā ēka tika atdota atjaunotajai Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskai draudzei.
Šodien Jēkaba kapela ir neliela vienjoma halles tipa baznīca: taisnstūra plāna celtne ar apjomā izceltu, mazliet šaurāku priekštelpu un poligonālās apsīdas piebūvi austrumu fasādes centrālajā daļā. Virs ieejas smailloka arkas piebūves paceļas priekštelpas zelminis, kas bagātīgi dekorēts ar neogotikai raksturīgu apakšdzegas arkatūras joslu. Zelmiņa centrālo daļu grezno plastiski veidots prospekts ar mazu frontālu zvanu tornīti virs jumta kores. Kvadrātiskajam tornītim ir piramidāls jumtiņš ar krustu, bet sānos to ierāmē divas fialas. Līdzīgs fasāžu dekors ir visai celtnei, lūgšanu telpas sānu fasādēm ir tikai divi smailloka formas logi, apsīdas sienās veidoti līdzīgi logi. Aiz baznīcas ieejas caur augstu gotisku arku nonākam nelielā priekštelpā (narteks), kas pārsegta ar krusta velvi. Priekštelpas sānu telpās iekārtotas mācītāja ģērbkambaris un saimniecības istabiņa ar kāpnēm un draudzes telpas luktām. Lūgšanu telpas sienas rotā vairākas smailloka nišas, bet altāra apsīda atdalīta ar augstu gotisku arku. Baznīcas iekārta vienkārša – tumši brūni koka soli, uz grīdas novietots paliktnis kanceles vietā, vienkāršās formās veidotā, marmora plāksnēm apšūtā altāra vienīgais rotājums ir krucifikss un svečturi.
Mazā dievnama rota ir atturība un vienkāršība. Tas apvieno kristīgus cilvēkus, kas ir uzņēmušies Strazdumuižas neredzīgo iemītnieku garīgo aprūpi. Draudze rūpējas par dievnama apkārtni, regulāri tiek rīkotas talkas.
LELB Rīgas Kristus draudzes vēsture
Kristus draudzes vēsture ir saistīta ar luterāņu baznīcas darbu neredzīgo aprūpē. Draudze ir dibināta 1926. gada 18. aprīlī, un tās pirmais gans bija neredzīgais mācītājs Augusts Grigors. Kopš 1932. gada ar Kristus draudzi saistīts izcilā teologa, profesora Edgara Rumbas vārds. Viņš veicināja draudzes garīgo augšupeju un skaitlisko izaugsmi. Kristus draudzē savu pirmo kalpošanu uzsāka arī liela Latvijas luteriskās baznīcas autoritāte – virsmācītājs, baznīcas vēsturnieks, teoloģijas profesors un daudzu jauno garīdznieku skolotājs un garīgais tēvs Roberts Emīls Feldmanis. Šī bija arī viņa pēdējā kalpošanas vieta.
Pirms otrā pasaules kara draudzes dievkalpojumi noritēja pareizticīgo Pētera-Pāvila baznīcā Citadelē. Vēlāk, pēc Vecās Ģertrūdes baznīcas vācu draudzes izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā, Kristus draudze kopā ar citām nelielām Rīgas draudzēm dievkalpojumiem izmantoja šīs baznīcas telpas. Padomju okupācijas gados Kristus draudze kopā ar divām nelielām luterāņu draudzēm formāli tika apvienota Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzē. Tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas draudze atkal kļuva patstāvīga un beidzot ieguva savu dievnamu Jēkaba kapelā.
Jau 1991. gadā sākās rosīgs dievnama atjaunošanas darbs. Tika saņemts finansiālais atbalsts no Holckirhenas draudzes Bavārijā, palīdzību sniedza arī Holandes luterāņu baznīca un privātie ziedotāji – gan ārzemēs, gan arī draudzes locekļi, kuru vidū ir daudz neredzīgo cilvēku. Par baznīcas atjaunošanas darbu iniciatoru un organizētāju kļuva R. E. Feldmanis.
Aizvadīto gadu laikā Kristus draudze sava dievnama atjaunošanai paveikusi ļoti daudz: ēkai ir uzlikts jauns jumts, nokrāsota fasāde, atjaunots sānu lievenis, hidroizolēti pamati, izremontētas iekštelpas, ierīkota apsilde ar infrasarkano staru lampām.
Kristus draudzes vēsturē ieies 2001. gada 8. novembris, kad to apmeklēja Apvienotās Karalistes troņmantnieks, Velsas princis Čārlzs. Augstais viesis tikās ar draudzes padomes locekļiem un neredzīgo draudzes locekļu vajadzībām uzdāvināja datoru ar Braila rakstu.
Jau vairāk nekā desmit gadu draudzē kalpo mācītājs Agris Sutra.
Informācija
Dievkalpojumi:
Svētdienās 10.00
Trešdienās 18.00
Jauniešu tikšanās:
Katra mēneša 1. un 3. svētdienā 12.00
Svētdienas skola bērniem:
Svētdienās 10.00
Katehēze:
Trešdienās 19.00
Mācītāja pieņemšanas laiki:
Svētdienās 9.00
Trešdienās 17.00
Pieteikšanās pa tālruni: 28358555, 29243697
E-pasts: agris.sutra@gmail.com
Draudzes mājaslapas adrese: kristusdraudze.lelb.lv
(priekšā neko nerakstot!)
Draudzes e-pasts: kristusdraudze@gmail.com
Adrese:
Mēness iela 1, Rīga, LV-1013, Latvija
| 
